Sveiki!
Tad nu jāatvainojas, ka ilgāku laiku šeit neko nebiju rakstījusi, bet, kā sarunās ar dažiem no jums tiku minējusi, negribējās izklausīties pārāk pesimistiski. Beidzot arī man periodiski sāk likties, ka patiešām biju galīgi traka, izvēloties doties uz Franciju. Jūs jautāsiet - vai tad tik traki? Nu nav jau. Bet viegli arī nav (un tie, kas mani pazīst, zina, ka es esmu LIELA pesimiste pat visādi citādi pozitīvās situācijās).
Lai vai kā - lieta, kas manu prātu ir nodarbinājusi visu laiku (un patiesībā joprojām neliek mieru) - ir kursu izvēle.
Lielākajai daļai no šeit esošajiem Erasmus vai citu apmaiņas programmu dalībniekiem semestra ietvaros ir jāsavāc no 15-20 ECTS. Bet ir daži, to skaitā arī latvieši, kam ir jāsavāc 30. Viss jau būtu
okey, ja vien normāli viens kurss šeit dotu vairāk kā vidēji 2,5 ECTS (tie svārstās no 1,5 līdz 4). Tas nozīmē, ka man šī semestra laikā būs jāņem vismaz 11, 12 kursi. Vilinoši... Bet atklāti sakot arī tas jau būtu
okey, ja vien...
... pirmkārt, neaizmirsīsim faktu, ka man jāizvēlas kursi, kas maksimāli atbilst tiem, ko es ņemtu VIA, bet šeit tie kursi ir tā dīvaini izkārtoti - pirmdienās, otrdienās un trešdienās ir visi Vadības kursi, bet ceturtdienās un piektdienās - specializāciju kursi. Un te sākas problēmas, jo lielāko daļu no piedāvātajiem Vadības kursiem, esmu jau ņēmusi iepriekšējos gados VIA un, ja mācītos to visu vēlreiz, tad nezinu, kur pēc tam tos pielīdzinātu... Secinājumā sanāk, ka man ir jāņem kādi astoņi deviņi kursi ceturtdienās un piektdienās vien (priekš manis izklausās visai nereāli).
...otrkārt... (smaga nopūta) manu franču valodas zināšanu līmenis nebūt nav tāds, lai es spētu mācīties maģistra (!) kursus franču valodā. Esmu jau atmetusi dažus interesantus kursus tāpēc vien, ka zinu, ka nepavilkšu...
...treškārt, ar
nepacietību gaidu decembra beigas, jo šeit (vismaz tūrisma studentiem) visi eksāmeni notiek vienas nedēļas laikā. Tas savukārt nozīmē, ka man tās vienas nedēļas laikā būs pa kādiem diviem trim eksāmeniem katru dienu. Jeeej!!! Plus, mūs jau brīdināja, ka, tā kā mēs ņemam kursus gan no bakalaura, gan maģistra studijām un tā kā šī ir Francija (to pieliku es), tad pastāv liela iespēja, ka beigās eksāmeni notiks vienā laikā.
Ņemot to visu vērā, esmu pārtaisījusi savu kursu grafiku kādas desmit reizes (nepārspīlējot) un joprojām neesmu droša par to, vai esmu veikusi pareizās izvēles...
Nu jā... tas īsumā bija tas, kas mani galvenokārt bija nodarbinājis pēdējā laikā. Ceru, ka neizklausās baigi pesimistiski, jo es pati periodiski cenšos tā nedomāt. Ir tā kā ir, un es jau neesmu vienīgā, kam ir tādas problēmas... Tas ir aptuveni tā, ka, no rīta pamostoties, šķiet, ka nemaz nav tik traki, kursi ir izvēlēti, valodu es ātri uzlabošu, viss ir iespējams, ja vien labi pacenšas... Paiet kādas stundas divas, un tad sākas - nē, vispār tas ir kaut kāds absurds - ar manām sarunvalodas franču valodas zināšanām, ir pilnīgi aplami mācīties maģistra kursus franču valodā, kas pat francūžiem liekas grūti; kursu izvēle tāpat ir jāpartaisa, jo esmu atklājusi, ka kaut kur kursi pārklājas; atkal ir uzradušās kādas problēmas ar milzīgo Francijas birokrātiju (man liekas - tās nekad nebeigsies)... utt.. utt... Bet paiet atkal pāris stundas, un esmu atkal pozitīvisma pārņemta - Tas IR iespējams! Un tā līdz nākamajam pesimisma vilnim... Bet kā jau teicu - neesmu vienīgā tāda šeit, un šobrīd jau ir iestājusies stadija, kad mēs kopīgi smejamies par šīm garstāvokļa maiņām :D
P.S. atvainojos visiem latviešu valodas speciālistiem, kas lasa šo blogu, par stilistiskajām kļūdām, bet man gluži vienkārši labāk patīk, kā šie teikumi skan šādi. Tas nenozīmē, ka es nezinu, ka tas ir nepareizi :P
Bučas visiem!
...tūlīt taps nākamais ieraksts par otru, t.i. ne-studiju dzīvi šeit... ;)
