pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Driving home for Christmas



Jāsaka kā ir - šogad šai dziesmai ir pavisam cita nozīme :)

Bet nu jā - tad nu pēdējais ieraksts... Par to, kas ir noticis pa šo laiku, kopš iepriekšējā ieraksta...

Pirmkārt jau, eksāmeni... Pat nezinu, ko lai tur saka - iespējams, viena no ispaidīgākajām lietām, ko savā mūžā esmu darījusi. Vispirms jau tāpēc, ka tie bija 10 eksāmani nedēļas laikā un bez tik ļoti kārotās brīvās nedēļas starp lekcijām un sesiju... Un var jau būt, ka daudziem tā ir pilnīgi normāla situācija, bet man, kas ir pieradusi pie moduļu sistēmas, nevis sesijas, tas bij' kas pilnīgi jauns.
Piedevām, neaizmirsīsim burrrrvīgo franču valodu.... Bet nu, ja jau vajadzības gadījumā esmu spējīga uzrakstīt projektu par infrastruktūras attīstītu lauku rajona pilsētiņā, vai eseju par imigrāciju, vai gluži vienkārši vēstures atstāstu par manifestācijām '68.gada maijā, tad laikam tomēr jāsaka, ka nedaudz valoda ir uzlabota :P

Otrkārt, tā sasodītā franču birokrātija pēdējā laikā ir sagādājusi vairāk galvassāpes kā visu šo 3,5 mēnešu laikā, kopš esmu šeit. Un nekas vēl nebeigsies arī pēc manas atgriešanās Latvijā. Bet ja es gribētu runāt par to, tad šis raksts būtu jāizvērš pārāk garš.

Treškārt, joprojām nebeidzu brīnīties par viņu darba laikiem. Nezinu, vai jau iepriekš rakstīju, bet no plkst.12:00 līdz vidēji 13:30 vai 14:00 nekas (NEKAS) šeit nestrādā. Un tad, kad mēs ar meitenēm izdomājām, ka jāapmeklē Ziemassvētku tirdziņš, (mēs, protams, gribējām doties tad, kad ārā ir tumšs un tā Ziemassvēcīgā noskaņā ir lielāka), mēs krietni aplauzāmies, jo, protams, nebijām rēķinājušās, ka plkst. 19tos tas veras ciet - Ziemassvētku tirdziņš!!! C'mon - cilvēki tak tik ap septiņiem beidz darbu - kā tad lai normāli apmeklē Ziemassvētku tirzdiņu??? Dīvaini... Un jā - restorānu apmeklēt pirms plkst. 19tiem arī, protams, nav iespējams.

Ceturtkārt, beidzot sagaidīju sniegu un nogaršoju ceptus kastaņus :)

Piektkārt, lai cik arī ļoti "kā pa kalniem" man gāja šajā semestrī, tagad ir tā nedaudz skumīgi pamest visu un galvenais - visus (bet nekas - būs jābrauc ciemos. Vajadzīgi vien nieka 2000 eiro, lai tiktu uz Jaunzēlandi :D)
Bet nu neko - dzīva esmu, un beidzot dodos mājās. Par sīkāku konkrētu notikumu izklāstu interesēties klātienē :)

Bučas visiem! Priecīgus Ziemassvētkus!!! :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru